Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota. 

NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. 

1. Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem Sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta.
2. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas  (LTV) valdi. 
3. 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju- Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis un nav zināms, kad situācija tiks labota.
4. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts Kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu. 
5. Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D. Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr. 16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata- noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim.
6. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot.
7. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi.
8. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts Kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts Kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.

Latvijas mediju situācija šobrīd ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP. 

Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā. 

Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I. Āboliņu, P.Grīvu un I.A. Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli.

Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

Izmeklējot informācijas noplūdi no KNAB tā sauktajā “oligarhu lietā”, izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, kas nostiprināta Latvijas likumos, tiesu lēmumos un Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

KNAB vadītājs Jēkabs Straume, komentējot žurnālā “Ir” publiskotās “oligarhu sarunas”, šī gada 3.jūlijā publiski pauda aicinājumu redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju. LŽA valde vērtē šo aicinājumu kā nepieļaujamu iejaukšanos žurnālistu profesionālajā darbībā un atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.

Žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (22.pants). Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts: valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus — ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm —  ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kas garantē vārda brīvību.

Žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011.gadā pieņemtā Rekomendācija Nr. 1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai.  Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu — tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis.

LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde

Rīgā, 05.07.2017.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.3

Rīgā                                                                                        2017.gada 8.maijā

Sēdi vada

Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns

Piedalās:                                                                

Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns

Valdes loceklis                                                           Filips Lastovskis

Valdes locekle                                                Arta Ģiga

Valdes locekle                                                Anna Platpīre

Valdes locekle                                                Inga Spriņģe

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

Sēdi sāk plkst. 18:30

Sēdi beidz plkst.19:40

Sēdes darba tēmas:

1. Biedru izstāšanās/uzņemšana
2. LŽA kopsapulces izsludināšana
3. Par LŽA pozīciju Saeimas komisiju kopsēdē 9.maijā, tēma “Par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu”
4. Par LŽA pozīciju MK sēdē, jautājums”Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”,(http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40421594, būtība http://www.lsm.lv/raksts/latvija/zinas/patiesa-labuma-guveju-saraksts-latvija-tikai-sauram-lokam–zurnalistiem-tas-nebus-pieejams.a232999/), sēdes datums vēl nav zināms.
5. Preses likuma grozījumi (http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=750/Lp12)&SearchMax=0&SearchOrder=4). Vai un ko īsti darām ar 3.lasījuma priekšlikumiem (termiņš līdz  01.06.2017), ņemot vērā KM aktivitātes par jauno likumu?
6. Dažādi (priekšlikumi no S.Jembergas un A.Ģigas)

Lēmumi

1. Biedru izstāšanās/uzņemšana

2. LŽA kopsapulces izsludināšana

3. Par LŽA pozīciju Saeimas komisiju kopsēdē 9.maijā, tēma “Par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu”

4. Par LŽA pozīciju MK sēdē, jautājums”Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”,(http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40421594, būtība http://www.lsm.lv/raksts/latvija/zinas/patiesa-labuma-guveju-saraksts-latvija-tikai-sauram-lokam–zurnalistiem-tas-nebus-pieejams.a232999/), sēdes datums vēl nav zināms.
5. Preses likuma grozījumi (http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=750/Lp12)&SearchMax=0&SearchOrder=4). Vai un ko īsti darām ar 3.lasījuma priekšlikumiem (termiņš līdz  01.06.2017), ņemot vērā KM aktivitātes par jauno likumu?

5. Dažādi

Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns /

(paraksts)

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.2

Rīgā                                                                                        2017.gada 13.februārī

Sēdi vada

Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns

Piedalās:                                                                

Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns

Valdes locekle                                                Daiga Bitiniece

Valdes locekle                                                 Arta Ģiga

Valdes locekle                                                Anna Platpīre

Valdes locekle                                                Inga Spriņģe

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

Sēdi sāk plkst. 18:30

Sēdi beidz plkst.20:50

Sēdes darba tēmas:

1. Biedru izstāšanās/uzņemšana
2. Par LŽA saņemto korespondenci no dažādām iestādēm un organizācijām:

2.1. No Kultūras ministrijas – atzinums par infoziņojumu “Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus”;

2.2. No Tieslietu ministrijas –  atzinums par Vispārīgo datu aizsardzības regulu un ietekmi uz žurnālsitiku;

2.3. No Fonda DOTS – par festivālu LAMPA.

3. Jaunākais par LŽA konferenci un Izcilības balvu.
4. Par tālāko rīcību ar Preses likuma grozījumiem (vai/ko darām ar priekšlikumiem uz 3.lasījumu).
5. Dažādi.

Lēmumi

1. Biedru izstāšanās/uzņemšana

2. Par LŽA saņemto korespondenci no dažādām iestādēm un organizācijām

3. Jaunākais par LŽA konferenci un Izcilības balvu.

4. Par tālāko rīcību ar Preses likuma grozījumiem (vai/ko darām ar priekšlikumiem uz 3.lasījumu).

5. Dažādi

Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns /

(paraksts)

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

LŽA uzskata par nesamērīgu Rīgas apgabaltiesas apelācijas instances spriedumu strīdā starp LNO un portālu TVNET. Tiesas piespriestā kompensācijas summa par LNO amatpersonu godam un cieņai nodarīto kaitējumu 50 000 EUR ir neatbilstoša nodarījuma smagumam un mediju finanšu situācijai Latvijā.

LŽA biedru pieredze liecina, ka tiesnešiem Latvijas tiesās nav laikmetam atbilstošas izpratnes par mediju tiesībām un pienākumiem. Strīdi, kuros iesaistīti preses pārstāvji, tiek izskatīti kā strīdi starp civilpersonām, kas risina savus privātos jautājumus, ignorējot mediju uzdevumus un tiesības.

Tiesas zālē izskanējušie argumenti un replikas liek domāt, ka LNO un TVNET strīds ir paraugprāva, lai atturētu medijus no drosmīgas kritikas, kas veltīta dažāda līmeņa amatpersonām.

Šis gadījums ir netipisks tiesu praksei mediju lietās, jo strīds nav par ziņu patiesumu vai nepatiesumu, bet par izteiktā viedokļa samērīgumu. Rīgas apgabaltiesa izlēmusi, ka pārāk kritisks viedoklis Latvijā maksā 50 000 EUR.

Šāds sods ir nesamērīgs mediju finansiālajam stāvoklim. Uzliekot par pienākumu maksāt 50 000 EUR, tiesa praktiski apdraud medija tālāko pastāvēšanu.

LŽA valde

24.01.2017.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.1

Rīgā                                                                                        2017.gada 9.janvārī

Sēdi vada

Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns

Piedalās:                                                                

Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns

Valdes locekle                                                Daiga Bitiniece

Valdes locekle                                                Anita Brauna

Valdes locekle                                                Arta Ģiga

Valdes locekle                                                Anna Platpīre

Valdes loceklis                                                           Filips Lastovskis

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

Sēdi sāk plkst. 18:30

Sēdi beidz plkst.19:50

Sēdes darba tēmas:

1. Par LŽA delegātiem darba grupai par jauno mediju vides regulējumu.
2. Par sanāksmi KM (mediju profesionāļu un studiju programmu pārstāvju tikšanās).
3. Par Izcilības balvu.
4. Dažādi (Preses likums, jauni biedri utt).

Lēmumi

1. Par LŽA delegātiem darba grupai par jauno mediju vides regulējumu.

2. Par sanāksmi KM (mediju profesionāļu un studiju programmu pārstāvju tikšanās).

3. Par Izcilības balvu.

4. Dažādi

Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns /

(paraksts)

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.9

Rīgā                                                                                        2016.gada 1.decembrī

Sēdi vada

Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns

Piedalās:                                                                

Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns

Valdes locekle                                                Daiga Bitiniece

Valdes locekle                                                Anita Brauna

Valdes locekle                                                Arta Ģiga

Valdes locekle                                                Inga Spriņģe

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

Sēdi sāk plkst. 15:30

Sēdi beidz plkst.16:45

Sēdes darba tēmas:

1. Par LŽA iespējamo dalību konkursā„Imigrantu integrāciju veicinoši pasākumi, iesaistot masu medijus (1.posms)”(saite te http://www.km.gov.lv/lv/es/pmif_konkursi.html). Īpašu vēlmi piedalīties izteicis un uzaicināts KM Mediju politikas nodaļas vadītājs R.Putnis.
2. Biedru uzņemšana/izstāšanās.
3. Par iespējamo rīcību saistībā ar Saeimā atvērto Preses likumu (http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=750/Lp12).
4. Dažādi

Lēmumi

1. Par LŽA iespējamo dalību konkursā„Imigrantu integrāciju veicinoši pasākumi, iesaistot masu medijus (1.posms)”(saite te http://www.km.gov.lv/lv/es/pmif_konkursi.html). Īpašu vēlmi piedalīties izteicis un uzaicināts KM Mediju politikas nodaļas vadītājs R.Putnis, KM pārstāv eksperte Klinta Ločmele.

2. Biedru uzņemšana/izstāšanās.

3. Par iespējamo rīcību saistībā ar Saeimā atvērto Preses likumu

4. Dažādi

Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns /

(paraksts)

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde uzskata par demokrātiskai sabiedrībai nepieņemamu un nosoda Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību, ierosinot kriminālprocesu un izvēršot plašas procesuālās darbības pret Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni.

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas sniegto informāciju, S.Miķelsone sava darba devēja uzdevumā bija sākusi veikt žurnālistikas eksperimentu, lai noskaidrotu, pēc kādiem principiem Ordeņu kapituls piešķir Triju Zvaigžņu ordeņus. Ordeņu kapitula vārdā žurnāliste bija sazinājusies ar pašvaldībām un iesniegusi kapitulam konkrētu kandidātu vārdus ar personas kodiem (kā to prasa procedūra). Pēc Valsts prezidenta kancelejas iesnieguma, 2015.gada septembrī pret S.Miķelsoni Valsts policijā ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 145.panta par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums. Kriminālprocesa ietvaros tiesa sankcionējusi žurnālistes telefonsarunu noklausīšanās un ieguvusi visu viņas zvanu sarakstu. 2016.gada vasarā krimināllieta izbeigta, jo noziedzīgs nodarījums nav konstatēts.

LŽA valde uzskata, ka visas minētās procesuālās darbības, ko veica policija, uzraudzīja prokuratūra un sankcionēja tiesa, ir konkrētajai situācijai nesamērīgas un atkārtoti apliecina, ka Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs trūkst izpratnes par žurnālista lomu demokrātiskā sabiedrībā. Šādi vēršoties pret S.Miķelsoni, ir tikusi apdraudēta viņas profesionālā darbība un pārkāpts viens no būtiskākajiem mediju darbības principiem, ko sargā likums, proti, žurnālistu avotu konfidencialitāte un aizsardzība. Ja žurnālistiem un viņu avotiem Latvijā nākas rēķināties ar represīvu varas iestāžu reakciju, var tikt ierobežota sabiedrībai būtiskas informācijas nonākšana atklātībā citos gadījumos.

LŽA valde aicina Valsts prezidenta kanceleju, tā bijušo vadītāju Aleksandru Bimbiruli, Valsts policiju, prokuratūru un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu publiski skaidrot, kāpēc notikušā apstākļu noskaidrošanai pret žurnālisti notika tik radikāla vēršanās, tika sāktas kriminālprocesuālās darbības un noklausītas telefonsarunas, zinot, ka viņa pildīja sava darba devēja doto uzdevumu.

LŽA valde

15.11.2016.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.8

Rīgā                                                                                        2016.gada 7.novembrī

Sēdi vada

Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns

Piedalās:                                                                

Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns

Valdes locekle                                                Daiga Bitiniece

Valdes locekle                                                Anna Platpīre

Valdes loceklis                                                           Filips Lastovskis

Valdes locekle                                                Arta Ģiga

Valdes locekle                                                Inga Spriņģe

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

Sēdi sāk plkst. 18:30

Sēdi beidz plkst.19:50

Sēdes darba tēmas:

1. Biedru – nemaksātāju darbības apturēšana, jaunu uzņemšana
2. LŽA sadarbība ar BMIC, viesis – Rita Ruduša
3. Par LŽA izcilības balvu 2016 un jaunas nominācijas ieviešanu
4. Par pasākumu 1.12. sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību, kas veltīts Preses brīvības 250 gadu jubilejai
5. Par delegātiem un pozīciju ar mediju politiku saistītās sanāksmēs 8.XI: a) Saeimā par sabiedrisko mediju likumprojektu LŽA pārstāv I.Leitāns un b) MK par pamatnostādnēm (pašvaldību izdevumi) LŽA pārstāv D.Bitiniece.

Lēmumi

1. Biedru – nemaksātāju darbības apturēšana, jaunu uzņemšana

2. LŽA sadarbība ar BMIC, viesis – Rita Ruduša

3. Par LŽA izcilības balvu 2016 un jaunas nominācijas ieviešanu

4. Par pasākumu 1.12. sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību, kas veltīts Preses brīvības 250 gadu jubilejai

5. Par delegātiem un pozīciju ar mediju politiku saistītās sanāksmēs 8.XI: a) Saeimā par sabiedrisko mediju likumprojektu LŽA pārstāv I.Leitāns un b) MK par pamatnostādnēm (pašvaldību izdevumi) LŽA pārstāv D.Bitiniece

Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns /

(paraksts)

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) šonedēļ izplatītais paziņojums pirms Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam paredzētās izskatīšanas 8. novembra Ministru kabineta sēdē ir klaji centieni panākt lielāku pašvaldību izdevumu ietekmi.

(Tas sasaucas ar šī gada jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vēstuli Ministru prezidentam un Kultūras ministrijai (KM); arī tajā teikts, ka pašvaldības  nevar ierobežot informācijas sniegšanā.)

Tas ir pretrunā ar ilgi, visu ieinteresēto pušu darba rezultātā tapušo, KM paspārnē izstrādāto mediju pamatnostādņu principiem, kuros skaidri teikts, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. 

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci neatkarīgajiem, privātajiem drukātajiem medijiem, līdz ar to apdraudot vienu no demokrātijas pamatprincipiem – viedokļu daudzveidību.

Mediju politikas pamatnostādnēs ir skaidri definēts, ka jāpilnveido un jāprecizē normatīvais regulējums, kas nosaka pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību.

Par informēšanu nevar tikt uzskatīta pašvaldībās pozīcijā esošo partiju pašslavināšanās, kad nav līdzvērtīgas iespējas izteikties opozīcijai. Turklāt lielākā daļa pašvaldības izdevumu nodarbojas ar klaju žurnālistikas imitāciju, publicējot reportāžas no skolām, kultūras un sporta pasākumiem, pārdomu un viedokļu slejas, intervijas, receptes, jokus, labo darbu aprakstus, utt., veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, kas īpaši izceļas pirms vēlēšanām.

Par negodīgu konkurenci jau pirms gada norādījusi Konkurences padome, proti, izdodot pašvaldību informatīvus izdevumus par budžeta līdzekļiem un konkurējot ar privātajiem  laikrakstiem, kuru pastāvēšana dažādu iemeslu dēļ (iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem, interneta lietotāju skaita palielināšanās, lasīšanas paradumu maiņa un maksātnespējīgas auditorijas palielināšanās laukos) jau tā apdraudēta. 

Tāpēc Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata par nepieņemamu ZZS centienus bremzēt KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu.

Latvijas Žurnālistu Asociācija

Rīgā, 04.11.2016.