LŽA viedoklis par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu

2015.gada 20.novembrī, Rīgā

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

Mediju politikas nodaļai

K.Valdemāra 11-a, Rīgā

LŽA viedoklis par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plānu

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu piedalīties Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plāna apspriešanā, pateicas par šo iespēju un KM nodomiem mediju vides sakārtošanā.

Vienlaikus atzīmējam, ka dokumentā arvien ir pārāk daudz vispārīgu, atbalstāmu ideju, kuru īstenošanas mehānisms un pieejamais finansējums īstenošanai nav skaidrs (piemēram, Mediju atbalsta fonds, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un finansēšanas modelis).

Sabiedriskie mediji

LŽA ieskatos dokumentos ir nepieciešams ieviest atsevišķu sadaļu, kas skaidri definētu sabiedrisko mediju un komercmediju atšķirīgās lomas un mērķus (papildināt 1.1.1). Tie atzīmētu sabiedrisko mediju unikālo lomu Latvijas informatīvajā telpā, tai skaitā nodrošinot īpašām sabiedrības grupām (bērni, jaunieši, diaspora, krievvalodīgie u.c.) paredzēta satura pieejamību gan ar televīzijas un radio, gan ar jauno tehnoloģiju sniegto iespēju palīdzību.

Būtisks nosacījums efektīvai sabiedrisko mediju darbībai ir to profesionāla pārvaldība, kas nodrošina gan sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, gan efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu. Līdz ar to sabiedrisko mediju stiprināšanai mediju politikas ietvaros ir divi pamatuzdevumi:

1. Uzlabot sabiedrisko mediju pārvaldību, nošķirot EPL tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju funkcijas.

2. Palielināt finansējumu (% no IKP) sabiedriskajiem medijiem, lai tas sasniegtu 80% no ES vidējiem rādītājiem plānošanas periodā un 100% līdz 2022. gadam. LŽA uzskata, ka šim mērķim ir jāatspoguļojas plānā kā rezultatīvam rādītājam.

LŽA atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, ja vienlaikus tiek sakārtoti un plānā paredzēti šādi pasākumi:

a. 1.1.4 punktā iestrādāts no politiskās ietekmes brīvs, ilgtspējīgs to finansējuma modelis;

b. tiek mainīta elektronisko mediju uzraudzības sistēma. Dokumentā nav skaidri norādīts, ka un kad esošā Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tiek likvidēta un tās funkcijas pārņem divas institūcijas, kas atsevišķi uzrauga sabiedriskos medijus un pārējo elektronisko mediju nozari. LŽA piekrīt citām nozares organizācijām, ka regulējums ir jāizstrādā ar mērķi to ieviest jau uz jaunās padomes vēlēšanām 2017.gadā. Līdz ar to arī 5.2.1. paredzētā NEPLP monitoringa kapacitātes palielināšana ir nevajadzīga, ja to darīs cita institūcija. Tāpat monitoringa veikšanā var iesaistīt mediju studentus, bet atbildīgajai institūcijai tikai jāfiksē pārkāpums un jālemj par sodu. Strauji attīstoties sociālajiem tīkliem, informācija par pārkāpumiem medijos ir viegli atrodama un nav vajadzīgas smagnējas struktūras, kas to dublē.

c. tiek ņemts vērā apstāklis, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem, kuri piesaista reklāmdevējus/sponsorus.

d. no reklāmas tirgus izslēgtas ārvalstīs veidotas programmas;

e. tiek ņemts vērā apstāklis, ka ierobežotam skaitam īpašu sabiedrisko mediju projektu (nacionālā mēroga sporta vai kultūras pasākumi, piemēram, Dziesmusvētki) nepieciešams privātu atbalstītāju loks;

f. tiek ņemts vērā apstāklis, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem, kuru veidotie projekti nesaņem 100% finansējumu no sabiedriskajiem medijiem.

Mediju atbalsta fonds

LŽA atbalsta MAF izveidi, kas atbalstītu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas materiālus. Tā kā plāns nekonkretizē MAF darbības principus un atbalsta sadales mehānismus, kā arī nav skaidrības par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, LŽA lūdz pēc iespējas ātrāk ar tiem iepazīstināt nozari un definē sekojošus principus.

LŽA atbalsta 1.1.1 punktā minēto mērķi sabiedrisko pasūtījumu piešķirt tikai sabiedriskajiem medijiem, vienlaikus paredzot atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai komercmedijos. Taču jāņem vērā, ka uz MAF varētu pretendēt neatkarīgu producentu žurnālistikas projekti, kuru piemērotākais sadarbības partneris atsevišķos gadījumos var būt sabiedriskais medijs.

Ja mediju pratībai ir pieejams atsevišķs finansējums, uz to jābūt tiesībām pretendēt gan sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem.

LŽA nepiekrīt, ka MAF atbalsta saņēmēju lokā vismaz tā darbības pirmajos gados tiktu iekļautu mediju kritikas projekti (4.3.1), jo finansējums ir pietiekami neliels, lai to prioritizētu.

Tāpat LŽA neatbalsta Mediju pratības programmas finansēšanu no MAF līdzekļiem, jo fonda uzdevums ir atbalstīt sabiedriski nozīmīga mediju satura radīšanu, taču interese atbalstīt mediju pratību ir arī daudziem ārvalstu donoriem. Ir vairākas iestādes, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, Valsts izglītības attīstības aģentūra u.c., kuru funkcijas un līdzekļi ļauj šo programmu nodrošināt.

LŽA uzsver, ka MAF līdzekļu sadalei jānotiek konkursa kārtībā un ar pienācīgu, bet ne pārāk smagnēju atskaites mehānismu. LŽA neatbalsta ideju atsevišķi atbalstīt kādu mediju formu (1.3.3), jo mūsu ieskatā svarīgākais ir saturs, nevis platforma.

LŽA kategoriski nepiekrīt sabiedriskajā apspriešanā izskanējušajai idejai, ka MAF būtu jāiekļauj eksistējošas iestādes, proti, NEPLP, atbildības jomā. Pirmkārt, šis atbalsts ir domāts sabiedriski nozīmīgai žurnālistikai neatkarīgi no platformas, taču NEPLP atbildībā ir tikai televīzijas. Otrkārt, tā kā LŽA prasa atrisināt interešu konfliktu NEPLP uzbūvē, sadalot to divās vienībās (komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem atsevišķi) un nodrošinot profesionālu, nevis politisku atbalstu gūt spējīgu vāju personālu, jaunu funkciju piešķiršanai nav pamata.

Reģioni un godīga konkurence

LŽA atbalsta plāna mērķi panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju tirgū, bet nepiekrīt 1.2.1 piedāvātajam risinājumam. Mūsu ieskatā priekšlikums pašvaldību laikrakstiem aizliegt darboties komercsludinājumu tirgū ir nepietiekams. Pašvaldību izdoto laikrakstu izdošana, mūsuprāt, kaitē gan profesionālai žurnālistikai reģionos, gan arī vietējo mediju biznesa modelim. Galvenais atbalsts drukātajiem medijiem būtu pilnīga valsts un pašvaldības institūciju drukāto mediju likvidēšana.

Ja dialoga rezultātā nav iespējams panākt pašvaldību izdoto laikrakstu aizliegšanu, likumā precīzi jādefinē pieļaujamās publicējamās informācijas raksturs, kam būtu jāatbilst “Latvijas Vēstnesim” – saistošie noteikumi, sabiedriskās apspriešanas utml. informācija, bet ne TV programmas, ceļojumu apraksti, ziņas, receptes uc. tajos redzamie materiāli. Līdz ar to LŽA atbalsta 1.2.2 piedāvājumu.

LŽA neatbalsta 1.3.3 punktu, jo neredz pamatu vienas mediju platformas izcelšanai un īpašam atbalstam.

Ētika

LŽA pilnībā atbalsta 2.1.1 punktā piedāvāto Mediju ombuda izveidi, jo regulāri saskaras ar lūgumiem izvērtēt žurnālistu darbību, kuri nav asociācijas biedri. LŽA uzskata, ka diskusijai par ombudu jānotiek vienlaikus ar diskusiju par elektronisko mediju uzraudzības izmaiņām. LŽA īsti nesaskata jēgu 2.1.3 piedāvātā kopīgā ētikas kodeksa izstrādei, jo mūsu pieredzē šādi mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi un patērē neproporcionāli daudz laika, kas būs nepieciešams jau tā plānā paredzēto apjomīgo iniciatīvu īstenošanai.

Nodokļi

LŽA atbalsta pamatnostādņu projektā jau ietverto piedāvājumu piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes elektroniskajiem medijiem, drukātajiem medijiem un to digitālajam saturam, taču uzsver, ka jautājums par netiešām valsts budžeta dotācijām, tas ir, samazinātas nodokļa likmes piemērošanu, jāsaista ar mediju īpašnieku kā darba devēju sociālo atbildību.

Asociācija uzskata, ka pamatnostādņu projektā jānosaka konkrēti termiņi autoratlīdzības nodokļa sakārtošanai un ierosina noteikt autoratlīdzības nodokļa likmi, normatīvajos aktos nosakot, ka šis nodoklis pielīdzināms valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nodokļa ieņēmumi pilnā apmērā ieskaitāmi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (alternatīvs variants – autoratlīdzības nodokļa likmē ietverami iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa maksājumi, nosakot to sadalījumu starp budžetiem, taču lielāko daļu nodokļa ieņēmumu novirzot valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā). Ekonomiski pamatota nodokļa likme būtu jāaprēķina Finanšu un Labklājības ministrijām.

Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.10. panta 5. daļu viena daļa no mediju satura veidošanā iesaistītajiem autoriem (fotografēšanas, videoierakstu un audioierakstu veidotāji) jau ir tiesīgi izmantot speciālu nodokļa režīmu, proti, maksāt nevis algas nodokli, bet patentmaksas. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka īpašu nodokļa maksāšanas režīmu, piemēram, sezonas laukstrādniekiem un jūrniekiem, līdz ar to asociācija neredz šķēršļus īpaša nodokļu režīma piemērošanai arī ienākumiem no autoratlīdzības.

Mediju pratība un izglītība

LŽA piekrīt, ka mediju pratības uzlabošana ir būtisks uzdevums, bet aicinām domāt par mediju pratību kā mūžizglītību. Apmācība un prakse nedrīkst beigties pēc skolas. Uz to nav ekskluzīvas tiesības bibliotekāriem, komunikācijas zinātņu studentiem vai skolotājiem, kā to pašlaik paredz dokuments.

Pašlaik varam tikai minēt, kādā līmenī sabiedrībā ir mediju pratība. Lai gan ir pieejami atsevišķi dati, piemēram, par bērnu interneta lietošanas paradumiem, tomēr nav vienotas un kopīgas ainas par to, kas notiek mediju pratībā. Plānotajā pētījumā aicinām noskaidrot faktorus, kas ietekmē zināšanas par medijiem, kā tās cilvēkiem veidojas un to, kā mediji paši ietekmē to, kā auditorija tos uztver, saprot un analizē.

Apspriešanai trūkst informācijas par UNESCO mediju pratības katedru: kur tā atradīsies, kuras universitātes pārvaldībā un kas būs tās galvenie uzdevumi. No dokumenta noprotams, ka tas būs centrs, kurā apvienojas kompetence mediju pratības jomā, tomēr nav skaidrs, kā tieši šī organizācija darbojas. Aicinām nodrošināt nepieciešamo informāciju, kas ļautu skaidrāk saprast, kādas ir katedras funkcijas un mērķi, kā arī – kas to īsteno.

Atbalstāma ir iecere izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas vecuma bērniem, bet šādu uzziņu materiālu varētu izstrādāt arī cita vecuma cilvēkiem.

Žurnālistu izglītībā (3.1.1) aicinām žurnālistu un SA/ reklāmas speciālistu apmācību, lielāku uzmanību pievērst mediju ekonomikas un jauno tehnoloģiju jautājumiem. Apsverama ideja būtu arī ieviest valsts finansējumu prakses vietām medijos konkursa kārtībā.

LŽA valdes vārdā,

Sanita Jemberga

Valdes priekšsēdētāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *