LŽA par žurnālista L.Jākobsona arestēšanu

Šī gada 15.decembrī Valsts policijas (VP) Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki kriminālprocesa ietvaros aizturēja un īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievietoja portāla www.kompromat.lv žurnālistu Leonīdu Jākobsonu. Pēc L.Jākobsona advokāta Andra Baumaņa teiktā, policija žurnālistu aizturēja, lai viņš netraucētu izmeklēšanu kriminālprocesā, ko uzsāka pēc Rīgas mēra Nila Ušakova iesnieguma par viņa privātās korespondences nozagšanu un publiskošanu medijos.

Likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 24. panta pirmā daļa nosaka, ka žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota. Jākobsons, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Rīgas mēra Nila Ušakova saraksti ieguva likumīgā veidā un, to izmantojot, pildīja savu žurnālista pienākumu. Publicējot daļu sarakstes, viņš darīja sabiedrībai zināmus ļoti nozīmīgus faktus. Saskaņā ar minētā likuma 7. pantu, žurnālists nepubliskoja informāciju, kas varētu tikt uzskatīta par iejaukšanos Nila Ušakova privātajā dzīvē.

Demokrātiskā sabiedrībā  vārda brīvība ir viena no pamatvērtībām. Īpaši jautājumos, kas skar valsts politikas veidošanu un politisko darbinieku rīcību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos vairākkārt norādīts, ka žurnālista pienākums ir sabiedrībai nozīmīgas informācijas izplatīšana. Vārda brīvība un kritika ir īpaši aizsargājamas jautājumos, kas skar valsts politikas veidošanu un tās īstenotāju rīcību.

Kā piemērs jāmin ECT 2006. gada 19. decembra spriedums lietā – Radio Twist S.A. pret Slovākiju, kurā prasītājs/žurnālists tika sodīts par “noplūdušas” augstu amatpersonu sarunas pārraidīšanu un komentēšanu ziņu raidījumā. ECT, atsaucoties uz tās praksē iepriekš nostiprinātiem argumentiem un, izvērtējot Slovākijas valsts institūciju īstenoto sankciju atbilstību, lietā analizēja tādus jautājumus:
–    “nopludinātās” informācijas sabiedriskais nozīmīgums un raksturs (informācijā, kas publicēta, tika skarti politiska rakstura jautājumi),
–    konteksts (jautājums ir sabiedriski jūtīgs un īpaši nozīmīgs publicēšanas brīdī),
–    kā arī to, ka publiskotās ziņas, lai arī iegūtas no avota, kas acīmredzami var ietvert informāciju par personas privāto dzīvi, šādu informāciju nesaturēja.
ECT arī norādīja: fakts, ka informāciju kāda trešā persona (bet ne žurnālists) ieguvis nelikumīgā veidā, nevar kalpot par pietiekamu argumentu, lai uzskatītu, ka žurnālists ir pārkāpis aizsargātās vārda brīvības robežas.

Uzskatām, ka arī gadījumā ar Nila Ušakova epasta sarakstes daļēju publiskošanu līdzīgi kā Radio Twist lietā, ir jāizvērtē, vai pastāv jel kādi fakti, kuri liecina – žurnālists rīkojies nevis tādēļ, lai, īstenojot savu pienākumu, ziņotu sabiedrībai un veicinātu tās izpratni par tai nozīmīgiem jautājumiem, bet savtīgu vai citu ar žurnālista profesiju nesavienojamu motīvu vadīts.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, lūdzam, Jūs pārbaudīt vai tiesībsargājošo iestāžu rīcība (personas aizturēšana un izolēšana no sabiedrības) konkrētajā situācijā bija samērīga ar tās iespējami nodarīto pārkāpumu.

Pirmkārt, Leonīds Jākobsons tiek un, cik zināms arī aiztrurēšanas brīdī tika turēts aizdomās, nevis par Rīgas mēra Nila Ušakova e-pasta sarakstes “zādzību” (prettiesiskā piekļuvē telekomunikāciju tīklā esošai informācijai), bet gan personas korespondences tīšā izpaušanā.
Turklāt aizdomās turamā persona ir žurnālists, kura rīcība, publiskojot no trešajām personām saņemtu informāciju, demokrātiskās sabiedrībās tiek īpaši aizsargāta. Vienlaikus, mūsuprāt, nedz Leonīda Jākobsona iepriekšējā profesionālā darbība, nedz arī citas mūsu rīcībā esošās ziņas, neļauj izdarīt saprātīgu pieņēmumu, ka viņš vēlētos izvairīties no izmeklēšanas vai traucēt tās norisei, kas varētu tikt uzskatīti par pamatotiem apsvērumiem, lai attaisnotu fizisku žurnālista aizturēšanu.

Papildu bažas rada fakts, ka, kratīšanas laikā Jākobsona dzīvesvietā, izņemot datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālista informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Ušakova lietu. Tas var iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti. Avotu uzticamības zudums būtu kārtējais trieciens Latvijas mediju videi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi smagu krīzi.

LŽA savu viedokli ir nosūtījusi gan Ģenerālprokurartūrai, gan Tiesībsargam.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *