LŽA priekšlikumi labojumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Mediju īpašniekiem jābūt zināmiem, tā martā vienbalsīgi lēma Saeimas Cilvēktiesību komisija un rosināja profesionāļus rakstīt izmaiņas likumā. Grozījumus atbalsta arī preses izdevēji un žurnālisti. Tomēr kā uzsver visas ieinteresētas puses – vēl ir priekšā gara diskusija par grozījumu būtību, lai mediju īpašnieku atklāšana darbotos arī dzīvē. Latvijas Žurnālistu asociācija ir izstrādājusi savus labojumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.

Latvijas Žurnālistu asociācija piedāvājums izmaiņām likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”:

1) par nepieciešamību atklāt mediju īpašnieku līdz fiziskajai personai;

Papildināt likuma 8.pantu ar jaunu daļu un izteikt to sekojošā redakcijā (ieteikumi labojumiem tekstā pasvītroti).

8. pants. Dibināšana

Tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir Latvijas Republikas juridiskajām, kā arī rīcībspējīgām fiziskajām personām. Attiecības starp dibinātāju, izdevēju un redakciju regulē līgums.

Jauna daļa:

“Ja masu informācijas līdzekļa dibinātāju vai īpašnieku sastāvā  ir juridiska persona, tad desmit dienu laikā pēc masu informācijas līdzekļa vai tā daļas iegūšanas īpašniekam ir pienākums sabiedrību informēt par tā īpašniekiem līdz pat fiziskai personai/nām. Minētais noteikums tiek attiecināts arī uz visiem tiem gadījumiem, kad daļu vai visu masu informācijas līdzekli iegūst cita juridiska persona”.

Ievērojot faktu, ka LR Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas locekļi šā gada 8.martā vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja LŽA ierosinātās izmaiņas likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un nepieciešamību sabiedrības interesēs atklāt mediju īpašniekus līdz fiziskajai personai, LŽA aicina LR Saeimas Juridisko biroju izstrādāt priekšlikumus izmaiņām citos normatīvajos aktos (Administratīvo pārkāpumu kodeksā, MK noteikumos), lai definētu, kādā formā, kādā termiņā tiek sniegta informācija par masu informācijas īpašnieku (iem) līdz fiziskajai personai, kāda atbildība iestājas, ja šī informācija netiek sniegta un kas uzraudzīs informācijas sniegšanas procesu.

2) par nepieciešamību likumā garantēt redakcionālās neatkarības principu.

Papildināt likuma 16.pantu ar jaunu daļu un izteikt to sekojošā redakcijā (ieteikumi labojumiem tekstā pasvītroti)

16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors)

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un citu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi.

Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pārstāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu.

Jauna daļa:

“Redaktors (galvenais redaktors) savu atbildību realizē, darbojoties atbilstoši redakcionālās neatkarības principam, kas ir saistīts ar preses brīvības principu un nosaka redaktora (galvenā redaktora) brīvību masu informācijas līdzekļa satura veidošanas un reprezentācijas procesā pieņemt masu informācijas līdzekļa īpašnieka/u neietekmētus lēmumus”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *