Par “Zemgales Ziņas” žurnālista Gaita Grūtupa vēstuli Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdei

2018.gada 19.septembrī saņemot LŽA valdei adresētu Zemgales Ziņas žurnālista Gaita Grūtupa vēstuli ar viedokli pārskatīt praksi, kādā žurnālisti informē sabiedrību par noziegumā iesaistītām personām, norādot uz katoļu baznīcas mariāņu kongregācijas mūka un priestera Pāvela Zeiļa gadījumu. LŽA Ētikas komisija 19.oktobra sēdē vienojās par sekojošo:

  • LŽA Ētikas komisija vēstules izskatīšanai ņēma vērā pirmo publikāciju, kurā tika minēts aizdomās par seksuālu vardarbību, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, turētā priestera vārds un uzvārds, proti, protālā DELFI 2018. gada 4. septembrī publicēto ziņu “Aizdomās par seksuālu vardarbību apcietina katoļu priesteri no Latgales” http://www.delfi.lv/news/national/criminal/aizdomas-par-seksualu-vardarbibu-apcietina-katolu-priesteri-no-latgales.d?id=50353407. Publikāciju un Gaita Grūtupa vēstulē izteiktās bažas LŽA ētikas komisija vērtēja gan LŽA Ētikas kodeksa kontekstā, gan ārpus tā.
  • LŽA Ētikas komisija nesaskata DELFI publikācijā LŽA ētikas kodeksa 2.1. punkta pārkāpumu, kas nosaka, ka žurnālista glavenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju. Žurnālisti korekti atsaukušies uz policijas sniegto informāciju par aizturēšanu un apcietietināšanu. Jau nākamajā dienā šajā pašā portālā aizturētā un apcietinātā personību ar ziņu aģentūras LETA starpniecību apstirpinājis apcietinātā advokāts Kārlis Zunde http://www.delfi.lv/news/national/politics/pravestam-zeilam-inkrimine-vairak-neka-vienu-epizodi-vins-apsudzibas-noliedz.d?id=50361545.
  • LŽA Ētikas komisija uzsver, ka DELFI žurnālisti nav norādījuši mācītāju kā vainīgo noziegumā, bet izmantojuši policijas un tiesas paziņojumus, kas godīgi un precīzi atspoguļojuši tiesībsargājošo iestāžu darbības. Uzskatot, ka medijiem un žurnālistiem ir tiesības pašiem izvērtēt, atklāt vai neatklāt aizdomās turamo vai apcietināto personību, LŽA komisija savā atzinumā izmantoja ASV mediju likumu un ētikas ekspertes Ešlijas Mesendžeres grāmatā “A Practical Guide to Media Law” norādīto, ka žurnālistiem un medijiem ir korektas un precīzas informācijas atspoguļošanas privilēģijas, izmantojot oficiālus varas iestāžu ziņojumus, pat ja tie pēc laika var izrādīties nepatiesi. Šī privilēģija ir īpaši svarīga žurnālistiem vēstot par iespējamiem noziegumiem, ko pastrādājušas publiskas personas, un  tā pasargā žurnālistus no apmelošanas apsūdzībām gadījumos, kad aizturētā, aizdomās turētā, apcietinātā vaina netiek pierādīta.
  • LŽA Ētikas komisija, analizējot DELFI publikāciju, izvērtēja priestera Pāvela Zeiļa vietu kopienā un konstatēja, ka viņam bija amatpersonas statuss baznīcas hierarhijā un ietekme uz vietējo draudzi. Ņemot vērā, ka katram garīdzniekam ir iespējas noteikt vietējās sabiedrības vērtību sistēmu un notikumu interpretāciju, LŽA Ētikas komisijas skatījumā P.Zeiļa privātuma un personas datu aizsardzības robežas ir zemākas, līdzīgi kā gadījumā ar amatpersonu vai politiķi, kas pieņem lēmumus par lielas sabiedrības grupas ietekmējošiem jautājumiem. Jautājumā par iespējamu kriminālpārkāpumu, publikācija, kurā minēts vietējā sabiedrībā pazīstama cilvēka vārds, varētu novērst iespējamas baumas un nedrošības izjūtu, ko rada informācijas trūkums. Šis bija vēl viens pamatojums, kāpēc šajā gadījumā pieļaujama rūpīgi pārbaudītas informācijas publiskošana.

 

LŽA Ētikas komisija: Sandra Dieziņa, Anda Rožukalne, Olga Dragiļeva, Aidis Tomsons, Arnis Krauze, Kārlis Dagilis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *