Artusa Kaimiņa sūdzība par Baibu Strautmani un Ētikas komisijas atzinums

Latvijas Žurnālistu asociācijas
Ētikas komisijai

Latvijas Žurnālistu asociācijas
priekšsēdētājai Sanitai Jembergai

Latvijas Republikas Saeimas
deputāts Artuss Kaimiņš

Rīgā, 2015. gada 26. jūnijā

Par Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekles
Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com

Šī gada 17. jūnijā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre un Latvijas Žurnālistu asociācijas
Ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane sociālajā tīklā www.twitter.com savā profilā
@BaibaStrautmane ievietoja sekojošu tekstu: “@artuss, labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta
sveicienus, nekā citā sakāma nav…”. Ņemot vērā to, ka profila @artuss īpašnieks esmu es, Artuss
Kaimiņš, pamatoti var secināt, ka Baiba Strautmane mani ir nosaukusi par “Saeimas dauni”.
Saskaņā ar Tildes Enciklopēdiju “daunis” ir cilvēks, kuram ir Dauna sindroms. Dauna
sindroms ir viena no hromosomu patoloģijas formām, kad 46 hromosomu vietā ir 47 hromosomas,
turklāt kariotipā ir trīs 21. hromosomas kopijas (normāli jābūt tikai divām). Dauna sindroms ir
iedzimta ģenētiska īpatnība, kas izpaužas gan vizuālās īpatnībās, gan kā garīgās attīstības traucējumi.
Ņemot vērā to, ka man šāda iedzimtība nav konstatēta, Baiba Strautmane, ar iepriekš minēto
ierakstu sociālajā tīklā www.twitter.com, publiski par mani ir paudusi nepatiesas, aizvainojošas, godu
un cieņu aizskarošas ziņas. Uzskatu, ka neatkarīgi no tā, kāds ir Baibas Strautmanes viedoklis par
mani, kā Saeimas deputātu un valsts varas pārstāvi, viņai nav tiesību publiski paust nepatiesas,
apmelojošas ziņas par manu veselības stāvokli. Uzskatu, ka ar savu rīcību Baiba Strautmane ir
pārkāpusi Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 2.1. punktu, kur noteikts, ka žurnālista
galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju, kā arī 1.3. punktu, kur
noteikts, ka žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku
nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.
Īpaši vēlos uzsvērt, ka saskaņā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas mājas lapā
www.latvijaszurnalisti.lv pieejamo informāciju, Baiba Strautmane kopš šī gada 12. jūnija ir Latvijas
Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekle. Saskaņā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas
komisijas nolikuma 3. punktu, Ētikas komisija ir izveidota, lai uzturētu augstus žurnālistikas ētikas
standartus masu mediju vidē, uzlabotu mediju ētiku un nostiprinātu ētiskas žurnālistikas principus.
No tā izriet, ka Baibai Strautmanei būtu jābūt personai, kas Latvijas žurnālistikas vidē uztur augstas
ētikas un morāles normas un principus, tomēr viņas rīcība un izteikumi liecina par pretējo. Proti,
aizbildinoties ar vārda brīvību, Baiba Strautmane neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar
Saeimas deputātu.

Uzskatu, ka Baibas Strautmanes rīcība, nosaucot mani par “Saeimas dauni”, ir žurnālista un,
īpaši, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekļa necienīga rīcība, tādēļ lūdzu izvērtēt
Baibas Strautmanes rīcības atbilstību Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 2.1. un 1.3.
punktiem un izslēgt Baibu Strautmani no Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas.
Pielikumā pievienoju “printscreen” attēlu, kur redzams Baibas Strautmanes izteikums.

Ar cieņu, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš!

Latvijas Žurnālistu asociācijas
Ētikas komisijai

Latvijas Žurnālistu asociācijas
priekšsēdētājai Sanitai Jembergai

Latvijas Republikas Saeimas
deputāts Artuss Kaimiņš

Rīgā, 2015. gada 26. jūnijā

Par Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekles
Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com

Papildinājums

Ar šo vēstuli vēlos papildināt 2015. gada 26. jūnijā, ap plkst. 18:00 nosūtīto vēstuli par žurnālistes Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com. Šī un iepriekš minētā vēstule uzskatāmas par vienu iesniegumu.

Pēc Baibas Strautmanes ieraksta sociālajā tīklā www.twitter.com, kur viņa nosauca mani par “Saeimas dauni”, norādīju, ka viņa ir Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekle. Atbildot uz to, Baiba Strautmane uzrakstīja sekojošo: “@artuss Ja mani atskaitīs no LŽA Ētikas padomes par to, ka būšu nosaukusi Tevi parr dauni, būšu lepna… fakts paliks vēsturē…”. Tāpat Baiba Strautmane uzrakstīja, ka turpmāk saukšot mani par “rieklu kuņu”.

No iepriekš minētajiem citātiem ir nepārprotami skaidrs, ka Baiba Strautmane vārdu “daunis” ir attiecinājusi tieši uz mani, tāpat ir noprotams, ka ar šo rīcību viņa lepojas, tātad uzskata par ētisku un atbalstāmu. Uzskatu par nepieņemamu, ka šāds cilvēks ieņem tik cienījamu amatu kā Ētikas komisijas loceklis, un pārstāv un aizstāv Ētikas kodeksā paustos principus un vērtības. Tāpat no ierakstiem sociālajā tīklā www.twitter.com var secināt, ka šo amatu Baiba Liepiņa nevērtē augstu un neuzskata par sev nozīmīgu.

Pielikumā “printscreen” no sociālā tīkla www.twitter.com, kur redzami Baibas Strautmanes izteikumi.

Ar cieņu, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Baibas Strautmanes Paskaidrojums.

Par sociālo tīklu Twitter.

Kopš 2010.gada nogalē izveidoju savu profilu šajā sociālajā tīklā, esmu to izmantojusi kā iespēju izteikt savas personīgās domas, viedokli, vērtējumu par dažādiem procesiem un personām. Vienmēr, ciešā saistībā ar to, par kādu procesu, notikumu, personu ir runa vai saruna, esmu izmantojusi gan dažādas valodas gan dažādus latviešu valodas slāņus. Tāpat vienmēr kā neizbēgamu sociālo tīklu realitātes sastāvdaļu esmu pieņēmusi to, ka citi profilu īpašnieki (gan atklāti, gan anonīmi) izmanto tās pašas iespējas, tostarp nepiekrist un oponēt man, izmantojot ļoti dažādus izteiksmes līdzekļus un argumentus – sākot ar visnotaļ racionāliem un pamatotiem un beidzot ar tādiem, kuru motivācija tiek meklēta manā privātajā dzīvē. Un, lai cik nepatīkami, melīgi un aizvainojoši tie dažkārt mēdz būt, līdz šim man nebija nācis prātā meklēt ‘’taisnību’’ ārpus Twitter (TW) sienām. Vēl jāpiebilst, ka savā tviterprofilā nekad neesmu norādījusi ne savu profesiju, ne nodarbošanos, ne amatus.

Par Artusu Kaimiņu.
Lai pamatotu savu leksikas izvēli 17. un 18. jūnija mijā, citēšu plašāku tvitersarunas fragmentu, jo, atšķirībā no sūdzības iesniedzēja, uzskatu to par svarīgu.

Saruna (ar citiem cilvēkiem) bija par procesiem, kas notiek Saeimā saistībā ar mediju kontroli un konkrēti par dažu deputātu vēlmi kaut kā ietekmēt LR5.

Jānis Erts @JanisErts Šobrīd Saeima jauniešiem neko no demokrātijas nav parādījusi. Tikai principu ‘’skaldi un valdi’’.

Baiba Strautmane @BaibaStrautmane @JanisErts @bivina @PieciLV tā ir. Ir traki, pat jauno un dumpīgo apoloģēts @artuss pārvērties par senilu konservatīvu piepi… atsit Dobeli
artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane Baibu, sveiciens vīram. Paldies par viedokli.
Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss ja tiešām vēlies, lai pasveicinu, pasaki, ko pateikt.
artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane vnk pasveicini…sarežghīti? Paldies.
Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā cita sakāma nav…

Manuprāt, no šīs sarunas secināms sekojošais:

– A.Kaimiņš uzskata, ka apzīmējums ‘’senila konservatīva piepe’’ ir uzskatāms par akceptējamu viedokli un nav uzskatāms par tādu, kas ‘’neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar Saeimas deputātu” (A.Kaimiņa iesniegums);

– A.Kaimiņm šis viedoklis nepatīk, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevis aizstāv savu visnotaļ profesionālo darbošanos parlamentā, bet ķeras pie manas privātās dzīves;

– Esot labticīga persona, pēc pirmā aicinājuma pasveicināt vīru, cenšos noskaidrot, ko tieši A.Kaimiņš vēlas teikt. Pēc otrā man nākas secināt, ka Saeimas deputāts nepārprotami vēlas aizskart manu privāto dzīvi.

Kā jau minēju, man ir nereti nācies konstatēt, ka oponenti, nevēloties apspriest kādu viedokli, cenšas šī viedokļa izcelsmi vai tā paudēju marginalizēt, argumentējot ar privātās dzīves aspektiem . Tomēr līdz šim to nekad nebija darījis ‘’Saeimas deputāts un valsts varas pārstāvis’’ (A.Kaimiņa iesniegums).
Un jāatzīst, ka ‘’Seimas deputāta un valsts varas pārstāvja” izturēšanās mani tiešām aizskāra. Ar to arī skaidrojama mana izvēle lietot vārdu salikumu “Saeimas daunis’’. Tomēr gribu paskaidrot, ka skolēnu vidū visnotaļ izplatīto vārdu ‘’daunis’’ lietoju tajā nozīmē, kas atrodama “Latviešu valodas slenga vārdnīcā’’ – proti, muļķis, stulbenis, nevis tā, kā to traktē sūdzības iesniedzējs.
Un tā kā jau tovakar saņēmu no cita TW lietotāja norādi, ka tagad visi Dauna sidroma slimnieki apvainojās un @artuss nestāv līdzi somu grupai, kas piedalījās Eirovīzijā, uzreiz arī atvainojos visiem, kas ir tiešām neveseli. Vienlaikus lūdzu ieteikt citus apzīmējumus. Un saņēmu norādi uz LR Tieslietu ministra Dz.Rasnača mājaslapā ievietoto materiālu “Kad senie latvieši šķendējās, viņi lietoja šādus vārdus” (šeit), kura ievadā citstarp teikts šādi: “Lamāšanās nav nekas uzteicams, tāpēc mums visiem vajadzētu censties no tās izvairīties, taču dzīvē gadās dažādas situācijas. Nonākot situācijās, kad bez lamuvārda neiztikt, dažādu no krievu un angļu valodas aizgūto vārdu vietā labāk izmantot vārdus, ko šķendēšanās reizēs lietoja mūsu senči.” No šī visnotaļ apjomīgā materiāla izvēlējos vārdu salikumu ‘’riekla kuņa’’ ar nozīmi – kašķīgs, strīdīgs.

Raugoties uz visu šo situāciju pēdējo notikumu gaismā, esmu domājusi, vai pareizāk nebūtu bijis tovakar Saeimas deputātam un valsts varas pārstāvim A.Kaimiņam neko neatbildēt, bet tā vietā rakstīt kārtējo sūdzību par deputātu A.Kaimiņu Saeimas Ētikas komisijai, šoreiz – par deputāta necienīgu izturēšanos pret vecāku sievieti sociālajā tīklā. Vai tā nebūtu jārīkojas arī, piemēram, Latvijas Radio ikreiz, kad kāds deputāts TW norāda, ko LR vajag, ko nevajag stāstīt, tādējādi formāli it kā izdarot spiedienu uz sabiedriskā medija satura veidošanu, vai, kad cits deputāts necienīgi izsakās par konkrētiem juristiem utt…

Tādēļ domāju, ka LŽA Ētikas komisijas vērtējums, ciktāl personu privāta komunikācija sociālajos tīklos ir saistāma ar katras personas profesijas un ieņemamā amata noteiktajiem ierobežojumiem, ir visnotaļ aktuāls.

Konkrēti par mani runājot, šis jautājums, protams, ir – Vai LŽA Ētikas komisijas loceklis drīkst savā privātajā tviterkontā lietot tādus valodas slāņus, kādus uzskata par piemērotiem situācijai un sarunas biedriem. Tomēr, manuprāt, ja revidējam kādu izteikumu, tad tikai kontekstā ar visu sarunu. Pretējā gadījumā ātri varam nonākt pie faktiskas cenzūras.

Un, protams, vai ‘’Saeimas deputāts un valsts varas pārstāvis’’ pelna kādu īpašu statusu un attieksmi, ja ne tikai to, ka Saeimas deputātam būtu jābūt apveltītam ar krietni lielāku kritikas tolerances līmeni.

Par Gobzemu

A.Gobzema no trim daļām sastāvošā sūdzība, šķiet, ir nebijis gadījums LŽA ĒK vēsturē, jo līdz šim neesam saskārušies ar gadījumiem, kad sūdzētājs papildina sūdzību, atkarībā no tā, kā jauni apstākļi maina viņa sākotnējo argumentu jēgu un pielietojamību.

Vērtējot visu attīstībā, vēlos teikt sekojošo:

– Tā kā A.Gobzems ir vērsies pret mani tiesā ar prasību par goda un cieņas aizskārumu un lūdz LŽA vērtēt tos pašus argumentus, ko minējis pieteikumā tiesai, manuprāt, ĒK būtu jāatturas no šo argumentu vērtēšanas līdz LR tiesas spriedumam. Šāda prakse tiek īstenota citās profesionālajās asociācijās, piemēram, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomē. Tam par pamatu kalpo Satversmes tiesas 2005.gada 14.decembra spriedums lietā Nr.2005-10-03. Citēju: ‘’.. no vispārējiem tiesību principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums, ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma “Par tiesu varu” 11.pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā.”

– Pieļauju, ka šis princips zvērinātam advokātam A.Gobzemam varētu būt zināms. Tas gan nekavē viņu mudināt LŽA Ētikas komisiju paralēli tiesas procesam vērtēt tos pašus argumentus un pieņemt lēmumu.

– Tomēr A.Gobzema sūdzības pēdējā papildinājumā A.Gobzems lūdz sniegt atbildes arī uz jautājumiem, kas vismaz nosacīti ir ārpus tiesā iesniegtajā prasībā norādītajiem konkrētajiem A.Gobzema goda un cieņas iespējamā aizskāruma argumentiem. Par tiem varu sniegt skaidrojumu.

– Jautājums: “Līdz ar to man rodas jautājums, kurš būtu noskaidrojams LŽA ĒK sēdē – par kuru personu tādā gadījumā attiecīgie ieraksti bija..’’

Atbildu – tāpat kā savā saziņā sociālajā tīklā Twitter neesmu minējusi nevienu konkrētu personu, neuzskatu to par iespējamu darīt arī tagad. A.Gobzema aicinājumu LŽA ĒK to noskaidrot, uzskatu par neētisku; tādu, kurā A.Gobzems aicina Komisijas locekļus un mani darīt to, ko pats dēvē par iejaukšanos personu privātajā dzīvē.

– Jautājums: ‘’..un, vai fakts, ka šie ieraksti, Baibas Strautmanes vārdiem runājot, nebija par mani, maina attiecīgo ierakstu homofobisko naida runas saturu?’’

Atbildu – Runa ir par tviterierakstu: “Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes kā vispārzināms gejs precas ar meiteni, lai būtu ‘’tikumīgs’’ Latvijā.’’ Svarīgi atgādināt, ka šī tvitersaruna sākās jau 20.jūnijā pēc LTV “Panorāma’’, kas dienā, kad Rīgā notika Eiropraids, 4 minūšu sižetu atvēlēja stāstam par mācītāju, kurš pie draudzes nama šajā sakarā piekāris sēru karogu un intervijā salīdzināja viendzimuma attiecību atzīšanu ar komunisma un nacisma ideoloģiju. Šajā sakarā es rakstīju sekojošu tvterrepliku: “Piedošanu, bet @LTVPanorama izvēle savai lielajai intervijai man šķiet dīvaina.’’ Un vēlāk: ‘’Visu šo svētulīgo murdulēšanu ar mērķi pakļaut medijus, varētu kārtīgi patraucēt visu ziņu cilvēki, saņemoties iznākt no skapja.” Šie ir piemēri, kas liecina, ka visas manas tviterreplikas bija vērstas pret homofobiju, ņemot vērā sabiedriskās TV šim tematam veltīto uzmanību. Domāju, katrs, kurš mani pazīst, zina, ka pārmest man homofobiju vai naida kurināšanu pret atšķirīgas seksuālas orientācijas cilvēkiem, nav pamata. Šādu naidu neapliecina arī A.Gobzema minētais ieraksts. Saruna nevienā brīdī nebija par to, ka būt citādi seksuāli orientētam ir slikti un pazemojoši. Tikai paša A.Gobzema iesniegums rada priekšstatu, ka viņa ieskatā jebkādas personas asociēšana ar citādu seksuālo orientāciju ir uzskatāma par aizvainojošu. Tāpēc par vēlmi manā tekstā saskatīt homofobiju un naida kurināšanu, esmu tiešām izbrīnīta.

– Jautājums: “Vai Baibas Strautmanes attiecīgie ieraksti, kuru sakarā esmu vērsies pie Jums, ir uzskatāmi par pieņemamiem vispārpieņemtajām pieklājības, ētikas un morāles normām atbilstošiem un vai tie ir/nav atzīstami par homofobisku – uz personas seksuālo orientāciju pamatotu – naida runu.”

Atbildu – manuprāt, šie jautājumi būtībā atkārto divus iepriekšējos, uz kuriem esmu atbildējusi.

Cieņā – Baiba Strautmane

2015.gada 7.jūlijā

Rīgā, 2015.gada 27. jūlijā

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa sūdzību

Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisija, iepazīstoties ar Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa 2015.gada 26.jūnija sūdzību un tās papildinājumiem par asociācijas biedres Baibas Strautmanes ierakstiem savā profilā sociālajā tīklā Twitter, kā arī iepazīstoties ar 2015.gada 7.jūlija Baibas Strautmanes paskaidrojumu par sūdzību, ir lēmusi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa sūdzību neizskatīt.

Saskaņā ar LŽA Ētikas komisijas nolikumu, komisijas kompetencē ir vērtēt tādu asociācijas biedru izteikumus vai uzvedību, kas skar viņu profesionālo darbību. LŽA Ētikas komisija ir lēmusi jau iepriekš izskatītajās lietās (piemēram 2015.gada 27. aprīļa lēmums saistībā ar Iecavas novada domes sūdzību), ka komisijai nav pilnvaru vērtēt asociācijas biedru izteikumus vai uzvedību, kas ir ārpus viņu profesionālās darbības. LŽA Ētikas kodekss, ko apņēmušies ievērot asociācijas biedri, regulē žurnālistu profesionālās darbības jautājumus, un nav izmantojams, lai vērtētu tādu asociācijas biedru uzvedību, kas ir ārpus viņu profesionālajiem pienākumiem.

Artusa Kaimiņa iesniegums nav pakļaujams Ētikas komisijas izvērtējumam, jo, iepazīstoties ar ierakstiem Baibas Strautmanes profilā sociālajā tīklā Twitter un Baibas Strautmanes paskaidrojumu par šī profila izmantošanu personīgā viedokļa paušanai, Komisija secina, ka tajā minētie izteikumi nav saistāmi ar žurnālista profesionālo pienākumu pildīšanu (dažādas informācijas vākšanas, apstrādes un izplatīšanas aktivitātes, kuru rezultāts ir dažādu žanru un platformu žurnālistisks saturs).

Vienlaikus Komisija aicina LŽA biedrus būt atbildīgiem arī savās darbībās publiskajā komunikācijā, tostarp viņu saziņā ar sociālo tīklu lietotājiem, un atturēties nepamatoti izmantot izteiksmes līdzekļus, kas var būt aizskaroši kādam indivīdam vai sociālajai grupai.

Atbilstoši komisijas konstatējumam konkrētā lieta nav saistāma ar žurnālista profesionālo pienākumu pildīšanu un attiecas uz privātpersonu ierakstiem sociālajā tīklā internetā. Tomēr Komisija uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei lietās ‘’Oberšliks pret Austriju’’ un “A/s Diena un Ozoliņš pret Latviju” žurnālista izteiksmes brīvība var ietvert arī zināmu devu pārspīlējumu un pat provokāciju. Tādēļ attiecībā uz žurnālistisku saturu – asu un polemisku izteiksmes līdzekļu lietošana ir attaisnojama gadījumos, kad to izmantošana ir pamatota ar situācijas kontekstu un pašas personas atbilstošu rīcību vai uzvedību.

LŽA Ētikas komisijas locekļi: A. Kučs, S. Lasmane, A. Tomsons, J. Juzefovičs, S. Kirilka, A.Krauze

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *