Izmeklējot informācijas noplūdi no KNAB tā sauktajā “oligarhu lietā”, izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, kas nostiprināta Latvijas likumos, tiesu lēmumos un Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

KNAB vadītājs Jēkabs Straume, komentējot žurnālā “Ir” publiskotās “oligarhu sarunas”, šī gada 3.jūlijā publiski pauda aicinājumu redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju. LŽA valde vērtē šo aicinājumu kā nepieļaujamu iejaukšanos žurnālistu profesionālajā darbībā un atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.

Žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (22.pants). Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts: valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus — ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm —  ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kas garantē vārda brīvību.

Žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011.gadā pieņemtā Rekomendācija Nr. 1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai.  Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu — tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis.

LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde

Rīgā, 05.07.2017.

Balvas saņēma sekojoši nominanti:

Nominācijā Ziņas/reportāža:
Olga Dragiļeva, LTV Ziņu Dienests, “Krima.Divi gadi pēc.” LTV Ziņu dienesta krievu valodas raidījuma “Ličnoje delo” sižets par notiekošo Krimā divus gadus pēc Krievijas aneksijas.

Nominācijā Pētniecība/analītika:
Inga Šņore, Linda Sloka, Matīss Arnicāns, Guntis Bojārs, raidījums “de facto”, LTV.lv, “Finanšu policists no mātes-skolotājas manto pusmiljonu”​.​

Nominācijā Labākais darbs Reģi​o​nālajos medijos:
Liba Mellere, LSM.LV autore Liepājā, eseja “Pieminot Kuldīgas ebrejus. Un ne tikai.”

Nominācijā Vizualizācijas:
Delfi.lv, Černobiļa​ 30 gadus pēc katastrofas. ​

Nominācijā Intervija: 
Māra Miķelsone, www.ir.lv, “Sagūstīts cilvēciski”, intervija ar profesor​u​ Ivaru Lāci​.​

Nominācijā Apraksts: 
Ģirts Kasparāns, ​žurnāls ​” Mājas Viesis“, “Mazulis brīvsolī”. 

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) “Izcilības balvas” žūrijas komisija ir izvērtējusi iesniegtos balvas kandidātus un izraudzījusies balvas nominantus.

Balvas pretendentus šogad varēja pieteikt sešās nominācijās – ziņa/reportāža, apraksts, pētniecība/analītika, intervija, vizualizācija, kā arī tiks noskaidrots labākais darbs reģionālajos medijos.

Kandidātus balvai varēja izvirzīt mediju vadība, žurnālisti un LŽA biedri, balvai bija iespējams pieteikt arī darbus, kuru autori nav asociācijas biedri.

Tāpat atgādinām, ka 2015. gadā pirmo reizi ārpus parastajām kategorijām žūrija piešķīra arī speciālbalvu, ko komisija ik gadu var piešķirt par izcilu ieguldījumu žurnālistikā. Speciālbalva tiek saukta par Intas Brikšes piemiņas balvu.

Šogad LŽA žūrija kategorijā “Ziņa/reportāža” nominējusi šādus autorus un darbus:

Olga Dragiļeva, LTV, “Krima.Divi gadi pēc.” LTV Ziņu dienesta krievu valodas raidījuma “Ličnoje delo” sižets par notiekošo Krimā divus gadus pēc Krievijas aneksijas.

Uldis Āboliņš, LNT Ziņu dienests, Brexit reportāža – kopsavilkums nedēļu ilgai sižetu sērijai.

Ansis Īvāns, Delfi, “Delfi Doņeckas frontē”, reportāžu sērija no Ukrainas konflikta zonas. 

Kategorijā “Intervija” nominēti šādi autori un darbi:

Māra Miķelsone, IR, “Sagūstīts cilvēciski”, intervija ar profesoru Ivaru Lāci.

Sandra Ņedzvecka, Latvijas Radio 3, intervija ar vācu aktieri Ulrihu Matesu.

Toms Bricis, Aiga Pelane, Latvijas Radio Ziņu dienests, intervija  ar  Saeimas deputāti  Aiju  Barču.

Kategorijā “Apraksts” nominēti šādi autori un darbi:

Laura Dumbere, žurnāls ​SANTA, “Sieviete vai dieviete. Pārdomas par pārprasto sievišķību”​.

Ģirts Kasparāns, žurnāls ​”Mājas viesis”, “Mazulis brīvsolī”.  

Guntis Bojārs, LTV Ziņu dienests, dokumentālo filmu cikls ​”Bēgļiem ir sejas”.

Kategorijā “Analītika/pētniecība” nominēti šādi autori un darbi:

Inga Šņore, Linda Sloka, Matīss Arnicāns, Guntis Bojārs, raidījums “de facto”, LTV, “Finanšu policists no mātes-skolotājas manto pusmiljonu”.​

Antra Ērgle, “Bauskas Dzīve”, Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, Iļja Kozins, Latvijas Radio, Ivars Soikāns, LETA, Viktorija Puškele, Tvnet, Zane Mače, žurnāls “Ir” un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, projekts “Psihiatrijas krēslas zona”. 

Rudīte Spakovska, Annija Petrova, Laura Dzērve, Madara Fridrihsone, Dace Krejere, Ģirts Bišs, Latvijas Radio Ziņu dienests, sižetu sērija „Farmācijas neredzamā vara”.

Kategorijā “Labākais veikums reģionos” nominēti šādi autori un darbi:

Liba Mellere, LSM.LV autore Liepājā, eseja “Pieminot Kuldīgas ebrejus. Un ne tikai.”

Gunta Matisone, Latvijas Radio korespondente Vi​dzemē, “Gribu Tevi atpakaļ”, sižets gada apskatam par būtiskākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.

Gaitis Grūtups, “Zemgales ziņas”, “Peldu ielā grib turpināt pirms krīzes iesākto būvi”, analītisks raksts par plānu celt lielveikalu “Depo” pie Lielupes promenādes.

Kategorijā “Vizualizācija” nominēti šādi autori un darbi:

Delfi, Černobiļa 30 gadus pēc katastrofas. ​

LTV, gada notikumu apskats “​Naktsputni”. ​

​RE Baltica, “Kādai būtu jāizskatās Grigules apsveikuma kartītei”

Balvai pieteiktajam darbam bija jābūt sabiedriski nozīmīgam un aktuālam, tādam, kas radījis sabiedrībā rezonansi, ietekmējis procesus, tā veidotājs ievērojis labas žurnālistikas praksi, kā arī darbs atbilst LŽA Ētikas kodeksa principiem.

Pieteikumus vērtēja LŽA žūrija – Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša, Spriņģe, Rožukalne, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Dace Krejere un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude.

Konkursa laureāti tiks paziņoti LŽA Izcilības balvu pasniegšanas ceremonijā 17.martā.

Augstākā tiesa 13. februārī nolēmusi likt Administratīvajai rajona tiesai pieņemt SIA Bauskas Dzīve pieteikumu daļā, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, kurā publicētas trešo personu reklāmas un sludinājumi. Tāpat Administratīvajai rajona tiesai jāizskata daļa par Bauskas Dzīvei nodarīto 33 328 eiro zaudējumu atlīdzināšanu.

Lēmums nav pārsūdzams. Tātad atcelts Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016. gada 17. oktobra lēmums šajās divās daļās.

Latvijas Žurnālistu asociāciju un Bauskas Dzīvi konsultējošā advokātu biroja Sorainen advokāta Andra Tauriņa komentārs: “Augstākās tiesas lēmums aizpilda likuma robu. Tas beidzot atklāti pasaka, ka lai pašvaldības varētu nodarboties ar plašsaziņas līdzekļu izdošanu, ir jāizpildās trīs priekšnoteikumiem. Pirmkārt, publikācijās jāievēro Satversmes principi un pamatvērtības. Otrkārt, ir jāievēro augsti žurnālistikas kvalitātes standarti un redakcionālā neatkarība. Treškārt, pašvaldība drīkst darboties reklāmas tirgū tikai tiktāl, ciktāl tas negodīgas konkurences veidā neietekmē privātos masu medijus.

Mūsuprāt, šobrīd nav iespējams Latvijā atrast pašvaldību informatīvos izdevumus, kas atbilstu minētajiem priekšnoteikumiem. Piemēram, ir acīmredzami, ka pašvaldībās strādājošie sabiedrisko attiecību speciālisti ne pēc būtības, ne pēc formas nevar nodrošināt žurnālistikas pamatprincipu ievērošanu, jo šajos izdevumos nav ne redakcionālās neatkarības, ne viedokļu daudzveidības.Tādējādi šobrīd, kā tas izriet arī no tiesas secinājumiem, augstākai pārvaldes iestādei, kas ir VARAM, ir pienākums kontrolēt un nodrošināt, lai pašvaldības minētos pienākumus izpildītu. Pozitīva ir arī tiesas atziņa, ka privātie mediji – tādi kā Bauskas Dzīve – , drīkst aizsargāt savas tiesības tiesā un prasīt reklāmu publicēšanu pārtraukšanu vai citu adekvātu kompensāciju. Tas dod spēcīgu pamatu Bauskas Dzīvei turpināt tiesvedību pret Iecavas novada domi.”

Pielikumā –  Augstākās tiesas 13.02.2017 lēmums.

Latvijas Žurnālistu asociācija

AT spriedums par B DZ